Notiek ielāde...
14
10
2016

Treniņš – pamatojums un motivācija

Treniņš sākas galvā. Šeit rodas pirmais impulss, šeit sākas treniņš. ATTIEKSME ir ļoti svarīga tieši treniņu sākumposmā. Iespējams, pirmais solis, pirmais metrs, pirmais treniņš būs grūts. Ārā laiks var būt pārāk slikts, piecelties no rīta agrāk nekā ierasts ir grūti, vakarā ir tumšs, ir par aukstu, par karstu, par sutīgu, par…

STOP!

Iespējams, gandrīz pirms katra treniņa Jums ir vairāk vai mazāk labi iebildumi, lai izvairītos no aktivitātes. Tāpēc ir īpaši svarīgi PAŠAM SEVI regulāri motivēt. Izmantojot dažus trikus, tas funkcionē ļoti labi. Faktiski labākā motivācija ir vienmēr konkrēts mērķis acu priekšā, ko vēlamies sasniegt. Būtiski ir izvirzīt konkrētu mērķi un sākt strādat ar reāliem starpmērķiem, pakāpeniski palielinot slodzi.

Efektīvam atbalstam ļoti noderīga ir vizualizēšanas tehnika: vienkārši jāiedomājas, kā izskatīsies, kad mērķis būs sasniegts. Burvju vārdiņš ir SAJŪSMA! Tas, kurš par kaut ko sajūsminās, ir motivēts un var sākt trenēties.

Ķermenis uz daudz ko reaģē automātiski. Tas nozīmē, ka ķermenis, piemēram, zina, kad tam nepieciešama enerģija un signalizē par izsalkumu. Diemžēl kustīgumam nav impulsa. Cilvēks labi prot saglabāt savu enerģiju un uzkrāt rezerves tauku spilventiņu veidā. Tas, kurš regulāri nodarbojas ar izturības sportu, var uztrenēt arī nepieciešamību pēc kustības, un, kad tā vienreiz ir atmodināta, kustība kļūst par vajadzību (fitness junkie). Trenēts ķermenis dod skaidrus signālus, ka tas vēlas kustēties.

Laiks, kad doties uz treninu ir gaumes lieta. Daži cilvēki labprāt trenejas no rīta pirms darba. Citi ir iecinījuši agrās vakara stundas, un vēl citi aktīva dzīvesveida piekritēji izmanto pusdienas pauzi lietderīgi. Patiesībā ir vienalga, kad trenēties. Galvenais,lai treniņš notiktu regulāri un ar 100% atdevi!

Daudzi cilvēki, uzsākot trenēties, apņemas sasniegt pārāk daudz. Vislabrātāk vini ietu uz Cardio tūliņ un katru dienu. Viņi bezcerīgi pārpūlē sevi un ļoti ātri zaudē prieku sportot. Īpaši svarīgi ir neuzstādīt pārāk augstus mērķus. Labāk motivēti un ar labsajūtu tiekties uz reālu mērķi un to sasniegt. Īstenojot mazo soļu politiku, ceļš izrādīsies vieglāks. Starpmērķi un uzvaras noteiktos etapos uztur labu garastāvokli, katru treniņu padara par mazu sasniegumu!

PLUSS VESELĪBAI:

FIT CLUB Cardio un spēka grupu treniņi palīdz profilaktiski aizsargaties no slimībām, trenē sirds asinsvadu sistēmu, sargā asinsvadus un uztur asins šūnas labā stāvoklī. Tā uzlabo asinsriti, koriģē ķermeņa svaru un novērš vielmaiņas slimības. Ar samērīgu treniņu var tikt stiprināta arī imūnsistēma. Tomēr pamatnosacījums ir saprātīgs ķermeņa stāvokļa novērtējums un SABALANSĒTS UZTURS!!!

Proti, treniņā ķermenis vispirms tiek novājināts, stiprināšana notiek tikai pēc superkompensācijas ( tad, kad tas ir atpūties).

Fizisko spēju kāpums gandrīz vienmēr iet roku rokā ar garīgās labsajūtas palielināšanos. Aktīvi sportotāji bieži vien ir līdzsvarotāki neka cilvēki, kuri nesporto. Tiek uzlabotas koncentrēšanās spējas un atmiņa. Slodzi izmanto pat kā patstavīgu terapijas veidu depresiju gadījumos.

Pozitīvi sirdij un asinsritei:

Netrenēta cilvēka sirds svars ir 250-300 grami, un tās tilpums sasniedz 600-800 ml. Turpretim sportista sirds sver ievērojami vairāk 350-500 gr., un tās tilpums ir 900-1300 ml.

Sirds reaģē uz izturības slodzi ar pielāgošanos. Treniņā tā tiek rosināta piemēroties iespējamai atkārtotai slodzei. Tiek stiprinātas sirds sieniņas. Sirds tilpums, tātad asins daudzums, ko sirds spēj sevī ietvert, palielinās. Tā kā sirds tilpums palielinājies, sirds muskulim jāsaraujas retāk, lai to pašu asins daudzumu izpumpētu caur ķermeni. Tā tiek “taupīti”sirdspuksti un saudzēts sirds muskulis. Arī miera stāvoklī sirdij tagad jāpukst retāk.

Jo mazāk sirdij jāpumpē, jo vairāk tā tiek taupīta. Netrenētam cilvēkam, piemēram, sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī ir apm.70-80 sitieni/minūtē. Sirdsdarbības frekvence miera stāvoklī tiek mērīta tūlīt pēc pamošanās, vēl pirms piecelšanās. tas ir labs indikators, lai spriestu par kādas personas fizisko sagatavotību. Turklāt der zināt: jo sirdspukstu skaits mazāks, jo labāk. Atkarībā no trenētības sportistam miera stāvoklī sirds saraujas 40-60 reizes/minūtē.

Cilvēkam regulāri sportojot, sirdspukstu skaits samazinās apt.par 10-20 sitieniem/minūtē.Līdz ar to fiziski aktīvs sportotājs ietaupa pāri par 3,5 miljoniem sirdspukstu gadā – tas atbilst 4-5 dzīves dienām gadā.

Regulāri nodarbojoties ar izturības sporta veidiem, pazeminās arī asinsspiediens. Sports īstenībā ietekmē visu ķermeni:

  • sirds muskuļa sabiezējums
  • sirds tilpuma palielināsanās
  • skābekļa uzņemšanas uzlabošanās
  • pulsa palēnināšanās miera stāvoklī
  • asinsspiediena stabilizēšanās ( augsta asinsp.pazeminašanās, zema asinsp.paaugstināšanās līdz normālam līmenim)
  • sarkano asinsķermenīšu skaita palielināšanās
  • hemoglobīna daudzuma palielināšanās (skābekļa piesaiste)
  • asins plazmas pieaugums
  • elpošanas padziļināšanās
  • stabilizē miega un nomoda ritmu
  • bremzē apetīti
  • samazina stresu un lieko enerģiju. Nostiprina garīgo stabilitāti. Atbrīvojas saspringums. Uzlabojas līdzsvara izjūta un koncentrēšanās spējas.
  • Regulārs miegs veicina fizisko atjaunošanos. Ķermenis ātrāk atpūšas.
  • Veicina vielmaņu. Samazinas tauku slānis un uzlabojas muskuļu tonuss.

 

MEKLĒJIET DOMUBIEDRUS! ŠEIT JŪS ATRADĪSIET POZITĪVUS, MOTIVĒTUS TRENIŅA PARTNERUS:

www.fitclub.lv

 

Sekmīgs treniņš balstās uz līdzsvarotu mijiedarbību starp slodzes fāzi pašā treniņā un reģenerācijas fāzi – atpūtu pēc katra treniņa. Cilvēks trenējas, lai varētu izturēt lielāku fizisko un garīgo slodzi, palielinātu izturību, kā arī spētu mērktiecīgi atslēgties!

Autors: Viktorija Kondratjeva

FIT CLUB trenere un veselīga dzīvesveida pazinēja

Komentāri
0

Rakstīt komentāru