Notiek ielāde...
16
10
2016

Uztura klubs – Stress

Stress ir organisma atbildes reakcija uz dažādiem veselībai draudošiem fiziskiem, garīgiem un emocionāliem stimuliem. Dažreiz tāds nervu sasprindzinājums rosina izaicinājumu pieņemt un veiksmīgi situāciju atrisināt, taču dažreiz varam emocionāli sabrukt un pat saslimt. Ikvienam svarīgi apgūt veidus, kā pārvarēt stresu.

Stresa izaicinājums var būt satraucošs, stimulējošs vai enerģizējoss. Daži var uzplaukst ilgstoša stresa laikā, taču lielākā cilvēku daļa var izturēt stresu tik ilgi, kamēr nerodas fiziska problēma vai tas nav kļuvis postošs visam organismam.

Parasti stresa hormonu paaugstinātais līmenis pazeminās, tiklīdz stress beidzas un var atslābināties. Hormonu līmenis paliek augsts, ja stress turpinās vai bieži atkartojas un Jūsu reakcijas veids kļūst par paradumu – katrs, kaut vismazākais, satraucošais notikums rada izmisumu un ka rada pētījumi, līdz pat 70% slimību ir pārdzīvota stresa sekas.

Ļoti svarīga ir profesija, ko izvēlamies, saikne ar cilvēkiem, ģimenes stāvoklis, pašrealizācija un pašizpausme, kā arī citi faktori,
Interesanti, ka ne vienmēr stresu var uzskatīt par kaitīgu. No psihiskās veselības viedokļa būt dusmīgam (saprātīgās devās) ir mazāk kaitīgi nekā būt depresīvam. Mērens stress ir organismam labvēlīgs, jo palīdz mobilizēties un koncentrēties nepieciešamai darbībai. Stress normālās devās cilvēkam ir pat nepieciešams, tas provocē emocijas, kas rada enerģiju, vēlēšanos darboties.

Par pārmērīgu stresa līmeni var signalizēt 

  • raudulība,
  • ātra,sekla elpa,
  • reiboņi,
  • ķermeņa masas zudums vai palielināšanās,
  • sirdsdarbības traucējumi,
  • paaugstināts asinsspiediens,
  • kuņģa un zarnu trakta darbības problēmas,
  • uzbudinājums,
  • miega traucējumi,
  • svīšana,
  • sausa mute,
  • galvassāpes,
  • muguras sāpes,
  • kā arī bieža saslimšana ar akūtām vīrusu infekcijām, jo ilgstoša stresa rezultātā samazinās organisma aizsargspējas.

Aizturētas emocijas var ietekmēt veselības stāvokli. Daudzi, lai mazinātu stresu, sāk pārmērīgu lietot alkoholu vai smēķēt. Tas liecina arī par kādu iekšēju neapzinātu stresu. Piemēram, viens no pēkšņu galvassāpju iemesliem, ir cilvēka nespēja izlādēt emocijas – izrunāties vai izraudāties. Ir pierādīts, ka ekstravertiem cilvēkiem stress nav tik bīstams.
Stress kļūst par problēmu, ja tas ir pastiprināts, biežs vai pat hronisks, un cilvēks vairs patstāvīgi netiek ar to galā. Ar laiku var parādīties sekas: garīgi un fiziski traucējumi – nogurums, apātija, vienaldzība, trauksme un depresija, psihosomatiski fiziskās veselības traucējumi, piemēram, imunitātes pazemināšanās, gremošanas disfunkcija u.c.
Ilgstoša stresa situācijā nonākušais ne vienmēr apzinās, ka sliktās pašsajūtas (piemēram, galvassāpes, migrēna) iemels ir kāda neatrisināta problēma, kas rada stresu. Parasti šiem cilvēkiem ir regulāras galvassāpes. Stresa izpausmes ir saistītas ar emocijām. Bailes, dusmas, aizkaitinājums – tās ir stresa emocionālās izpausmes, Piemēram, ja ir ilgstošas bailes vai satraukums, tad tas noteikti atsauksies uz ķermeņa veselību.
Ja ar to laikus netiek galā, sekas var būt visdažādākās. Ar tām sastopamies mūsdienu sabiedrībā vai uz katra soļa. Ilgstošs stress ir arī viens no iemesliem, kāpēc ir tik daudz ar alkoholismu sirgstošo un tik liels šķirto ģimeņu skaits.

Tas, kā iespējams tikt galā ar stresu, Ir atkarīgs arī no cilvēka izglītības un intelekta līmeņa, rakstura, temperamenta, dzīves vides, gēniem, ģimenes tradīcijām. Katram var būt sava pieeja un veidi, kā mazināt stresa ietekmi.

Apmēklējot FIT CLUB treniņus, iegūsti jaunu pieredzi un ieradumus!

Ļoti liela nozīme ir sarunai ar tuvu cilvēku, fiziskajām kustībām, hobijiem. Visām aktivitātēm ir jānotiek saskaņā ar cilvēka interesēm. Piemēram, nav ieteicams akli izpildīt fiziskos vingrinājumus trenažieru zālē un nesajust prieku. Drīzāk var notikt otrādi – cilvēks var izjust stresu, ka viņš nav tik labi trenēts. Iesakām pamēģināt grupu treniņus.

Sabalansēts uzturs mazina stresu!

Nereti stresa situācijās cilvēks sevi apzog, nelietojot vajadzīgos  vitamīnus un uzturvielas. Ilgstoši paaugstinoties kortizona līmenim asinīs, var mainīties vielmaiņa, kā rezultātā ķermenī uzkrājas liekie tauki, īpaši vēdera rajonā. Šādās situācijās ir tieksme pēc ogļhidrātiem un taukiem. Stresa laikā vēlams pievērst uzmanību sabalansētam uzturam. Svarīgi izvairīties no ēdiena, kas apgādā organismu tikai kvantitatīvi, vairo stresu, piemēram, trekniem produktiem, cukura, kofeīna, kā arī alkohola. Labāk ēdienkartē iekļaut kvalitatīvu uzturu – pākšaugus, dārzeņus, ogas, augļus, augu olbaltumvielas, jūrasveltes, zivis.

Nereti stresa situācijā cilvēkam zūd ēstgriba un viņš vispār neuzņem vajadzīgos vitamīnus. Stresa profilaksē  var palīdzēt arī multivitamīnu lietošana.

B grupas vitamīni uzlabo nervu sistēmas darbību, palīdz tikt galā ar uzbudinājumu un baiļu sajūtu, stabilizē garastāvokļa maiņu. Svarīgi, lai organisms  stresa situācijā uzņemtu daudz antioksidantu. Šo lomu pilda A, E, C vitamīni, Palielinātas slodzes gadījumā pastiprināti jāseko, lai ar uzturu tiktu saņemtas  minerālvielasmagnijs, mangāns, kalcijs, kālijs, cinks, varš (par vitamīniem un minerālvielām lasi citā Uztura kluba tēmā) Ir jāsaprot, ka arī sabalansēts uzturs ir svarīgs, lai būtu enerģija meklēt un atrast jaunu dzīves piepildījumu.

Stresa iemesli var būt ļoti dažādi. Biežākie stresa cēloņi ir:
■ neapmierinātība ar darbu, ienākumu līmeni, priekšniecību,
■ neapmierinātība ar sevi, zems pašnovērtējums,
■ neapmierinātība ar savu privāto dzīvi, nesaskaņas ģimenē,
■ neziņa, bailes par nākotni,
■ laika trūkums, cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaicīgi,
■ sliktas priekšnojautas,
■ bīstamas situācijas darbavietā,
■ pārāk liela atbildība,
■ uzmanības un atzinības trūkums,
■ savstarpējo attiecību problēmas (konflikti, konkurence, neuzticība),
■ veselības traucējumi u.c.

un vēl viens.. “Ko par mani padomās?”
Šis laikam ir visgrūtākais aplis no kura izrauties. Jo, ja mums tas ir svarīgi, tad visticamāk arī par citu rīcību nodomājam pēc kaut kāda sabiedrības standarta.

Tajā pat laikā, lai mēs beigtu analizēt citus, mums ir jāsāk analizēt sevi. Tā godīgi un pa īstam. Katrai mūsu vēlmei ir jācenšas atrast cēlonis. Jāpieņem arī šķietami negatīvie sevis aspekti. Un tos varam pieņemt atzīstot, ka mums ir bijuši kaut kādi apstākļi, kas to ir ietekmējis. Bez jebkādas vaina apziņas vai citu nosodīšanas. Ir bijis, tagad esmu. Un tālāk jāuzdod sev jautājums: “kāds es vēlos būt?”
Jāsaprot, kādi ir mūsu sapņi, kādu pasauli vēlamies redzēt, kadu sevi mēs vēlamies redzēt.

Ja šajā laikā ir kāda īpašība, ko varētu vērtēt visaugstāk, tad tā varētu būt drosme. Drosme pieņemt, redzēt un arī darīt pēc savām sajūtām nevis pēc tā kā vajadzētu būt. Daudzas lietas jau sen vairs nav “kā vajadzētu būt” un to var mainīt tikai ar drosmi.

Drosme arī ir īpašība, ko var trenēt. Tā sākas pamazām. Pie komforta lauka malas. Katru dienu uzdot jautājumu: “kad es pēdējo reizi darīju kaut ko pirmo reizi”. Un drosme aug apgūstot un iepazīstot.

 

Lai mazinātu stresu ikdienas gaitās, es iesaku pievērst uzmanību dažiem ieteikumiem:

  • Sāc mīlēt sevi! Pieņem sevi, kāds esi, un meklē sevī pozitīvo. Mīlēt sevi nozīmē, ne tikai kaut kā īpaši sevi lutināt, bet gan pašam parūpēties par savu labsajūtu, izskatu, veselību!
  • Domā par labo! Jebkuros apstākļos neļauj sev domāt par slikto. Neskaties daudz bēdīgu filmu, nelasi dramatiskas grāmatas, neskaties ziņas, beigu beigās… Everything will be okay in the end. If it’s not okay, it’s not the end

  • Uztver grūtības kā mācību! Dzīvē nav tikai baltu vai tikai melnu svītru. Vajag uztvert visas grūtības un nepatikšanas kā mācību, kas mums kaut ko iemāca un padara stiprākus. Jebkurā grūtā situācijā cilvēka uzdevums  – saprast tās iemeslu, samierināties ar situāciju un paņemt no tās derīgo, jo nekas nenotiek tāpat vien, bez iemesla.

  • Tu to vari, tici sev! Formulējot mērķus, vajag ticēt to sasniedzamībai. Ne mirkli nešaubies par saviem panākumiem, vienkārši neļauj sev to darīt. Iespējams ir viss. Domājot par neveiksmīgu iznākumu, sūti signālus par savu gatavību tai. Un tas atnāks. Tāpēc cilvēki, kas domā pozitīvi, pat retāk slimo, bet, ja slimo, tad ātrāk atveseļojas.

     http://merelynne.com/wp-content/uploads/2014/04/quote.jpg

  • Nodarbojies ar vizualizāciju! Domās iztēlojies sevi tieši tā, kā vēlies, dari to regulāri. 

  • Pieraksti patīkamo! Katru dienu pieraksti 10 labas lietas, kas šajā dienā notikušas. Negaidi, kad notiks kas tiešām vērienīgs, bet pieraksti visu, kas bija patīkams. Piemēram, laba kafija, smaids, kompliments, tuva cilvēka atbalsts utt. Iespējams, būs lietas, kas atkārtosies. Bet katru dienu to apzināti darot, piesaistām arvien vairāk pozitīvā.

  • Iemācies piedot! Piedod sev, ja kaut kas nav izdevies, ja esi kļūdījies. Uztver nepatikšanas un zaudējumus kā izaugsmes iespēju. Piedod cilvēkiem, kuri tevi sāpinājuši. Piedošana palīdz atbrīvoties no veciem aizvainojumiem un dzīvot tālāk, atbrīvojot sevī jaunu, pozitīvu enerģiju.

  • PATEICĪBA!!! Darbs pašam ar sevi ir visgrūtākais, toties rezultāts sniedz vislielāko gandarījumu. Pateicība ir ļoti spēcīga emocija, sava veida enerģija, ko mēs dodam apkārtnei. Ja esam pateicīgi par kādu notikumu, mēs atļaujam savā dzīvē ienākt vēl vairāk šādiem notikumiem.

    http://geniusquotes.org/wp-content/uploads/2014/01/Gratitude-amazing-quote-on-a-wallpaper.jpg

Mums visiem ir neskaitāmi sapņi. Lieli un mazi. Un ir pienācis laiks tos pamazām īstenot. Vienu pēc otra…

Maini savu domāšanu, un lietas sakārtosies!

Autors: Viktorija Kondratjeva

FIT CLUB trenere un veselīga dzīvesveida pazinēja

Komentāri
0

Rakstīt komentāru